ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Ienīstu slimošanu

Kā man riebjas tādas dienas kā šī. Naktī vairākas reizes pamodos, jo grūti paelpot un visu laiku liekas, ka deguns slapjš. Visu dienu šņaukājos + tagad sāka asarot acis un klepus parādījās, t° man bail mērīt. :D Un ārā tik tumšs, it kā visu dienu būtu pulksten 18:00.

Un stulbākais ir tas, ka šādās dienās vienīgais, ko gribas darīt ir - NEKAS. Kaut kā piespiedu vismaz sevi aiziet uz veikalu (šoreiz ne uz to lielo, tālo), un tagad ledusskapī marinējas vistiņa un gatavojas trifeles. Ja kaut kas no tā sanāks supergaršīgs, ielikšu otrā blogā.

Bet tas arī viss - visu dienu nonīkuļoju, neko neizdarīju, uz skolu neaizbraucu. Besī
ā, ir viena laba lieta, ko izdarīju - pārtraucu lietot draugiem.lv aplikācijas, savādāk es to Duraku par daudz spēlēju, heh. Tagad atstāju tikai "brain", bet to arī tādēļ, ka dažreiz (tiesa gan ļoti reti) tur savus punktus var apmainīt pret labām lietām, piem, teātra biļetēm..un tā kā iepriekš ļoti daudz liku puzles, man punktu summa ir paliela.

Un, nu, esmu lielās dilemmas priekšā - dzert pašas vāktu/gatavotu cidoniju tēju, vecmāmiņas gatavotu upeņu tēju vai arī kaimiņa radu gatavotu aveņu tēju...hmmm, laikam jāmēģina visi pēc kārtas. Sliktāk jau diezvai paliks.

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Atkarība

Mans jaunākais atklājums - seriāls "True Blood" ir riktīgs atkarības raisītājs. Katra sērija tāda, ka ātrāk gribas redzēt nākamo, kas, nu, tur notiks. Neesmu nekāds "vampīru fans", par Twilight arī nefanoju, bet par šo esmu vienkārši starā - interesants, aizraujošs, nedaudz bailīgs un kaisles brīži arī netrūkst. :)

IESAKU!







P.S. Iesaku arī savu pēdējā laika mīļāko dziesmu ->  Florence & The Machine - Dog Days Are Over

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

Everybody hates ...

Vakar noskatīju Everybody Hates Chris pēdējo - 4. sezonu. Žēl, jo tiešām labs seriāls, nosmieties var riktīgi. Seriāls ir par Chris Rock bērnību - dzīvi ģimenē ar tēvu, kurš taupa katru 'santīmu', māti, kas ir ļoti stingra, māsu, kas ir tēta mīlulīte un brāli - smukulīti. :D iesaku!

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

mans lielais gājiens uz liiiiielo Maximu

Tā kā šī man ir vairāk vai mazāk dienasgrāmata un diezvai kāds bez manis vēl šo lasīs, uzrakstīšu, kā man šodien forši staigājās. :D


Izdomāju aiziet iepirkt trūkstošās sastāvdaļas vakariņām, kuras pasniegšu saviem strādājošajiem mājiniekiem. Mans ceļš sākās ar prieku un laimi sejā, kad ieraudzīju priekšā divus superduper haskijus. Tapu vēl priecīgāka, redzot, ka viņi iet tikpat "smuki" kā Vulfijs, varbūt pat vēl "smukāk". Gāju tālāk un sapratu, ka esmu pieļāvusi lielu kļūdu apģērba ziņā, jo ir neeeenormāls vējš, un drīz vien man sāka sāpēt auss. Protams, to, ka varu uzvilkt savu kapučjakas kapuci, es iedomājos tikai pēc tam. Un tomēr kaut kā, vairāk vai mazāk ar vēja palīdzību, nonācu līdz savam mērķim. Nopirku malto gaļu (šodien laikam pirmo reizi mūžā taisīšu maltās gaļas mērci..ā, un šis sasaucas ar manu iepriekšējo rakstu - izmēģināšu kaut ko jaunu), gaļu pēc īpaša daža laba pasūtījuma, gurķi, krējumu, nevarēju sevi nepalutināt ar pamelo, un vēl 2 Twistus paķēru (nu, nevar neņemt, ja ir atlaide!), jā, un vēl auzu pārslas (taisīšu saldo, kuru arī nekad neesmu taisījusi, žēl gan, ka pati nevarēšu nemaz pagaršot :D). Ejot pa veikalu, pretī man nāca puisis ar platu smaidu sejā (nepazīstams), ātri vien sapratu, kas viņam par tautību, tādēļ smaids mani nemaz neizbrīnīja (nezinu, kas tas viņiem par dīvaino, neizskaidrojamo klikšķi uz mani). Pie kases nobēru savu bleķa naudiņu, par ko kasiere knapi turējās, lai neaizrādītu (bet, nu, ko es varu darīt, ka mana virtuves aitiņa nav tik moderna un nespēj bleķa naudu pārvērst papīrā..un galu galā būtu priecājusies, ka es neiedevu viņai to čupu ar santīmniekiem, kas man arī bija līdzi). Atpakaļceļā jau gāja labāk, jo šoreiz biju tik gudra un uzreiz uzliku kapuci..beeeet ejot pa privātmāju ieliņu, apstājos vienā vietā, lai garāmbraucošā mašīna mani neapšļaksta, un kā jūs domājat, neapšļakstīja? Protams, ka apšļakstīja, ja man būtu X5, es arī varbūt ar vēsu prātu apšļakstītu kājāmgājējus, kaut gan...diezvai. Bet labi, ka vismaz ne no galva līdz kājām, bet tikai no ceļgala līdz pēdām. :D Un atnākot mājās, mani, protams, sagaida patīkams pārsteigums - Vulfijs apēdis maizes galiņu, neaizmirstot iepakojumu saplēst supermazās daļiņās + apēdis manu kakao, vienkārši malacītis. :@

Pozitīvais - esmu nostaigājusi 3,74 km neplānoti, par to varu ieēst tagad ceptos kartupelīšus :D

Filma un frizūra

Vakar manā jauno lietu  krājumā nokļuva divas lietas:

* Filma, kuru līdz šim nebiju redzējusi "Aija" - nu, nebija gluži man pa prātam. Man vispār no tām latviešu filmām, ko esmu redzējusi, "Cilvēkbērns" tik` tāda mīļa..

* Frizūra, ko nekad nebiju mēģinājusi. Man pat tīri labi patika, būs jātaisa biežāk. Un tā izskatās apmēram šādi

Mērķis, plāns..sauc kā gribi

Katru dienu izmēģināt kaut ko jaunu - iemācīties jauno lietu, noskatīties kaut ko neredzētu, pagatavot kaut ko vēl negatavotu, aiziet kaut kur, kur nekad neesmu savu kāju spērusi. Jā, man tas patīk! :)

piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Kāpēc es te esmu?


Domāju, domāju un izdomāju lūk ko - nu, nepietiek man ar vienu blogu, jātaisa augšā arī otrs. Te, nu, tas ir..rakstīšu par visu ko, izņemot receptēm, protams, jo tām jau ir atvēlēts mans pirmais blogs :)