piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

mans lielais gājiens uz liiiiielo Maximu

Tā kā šī man ir vairāk vai mazāk dienasgrāmata un diezvai kāds bez manis vēl šo lasīs, uzrakstīšu, kā man šodien forši staigājās. :D


Izdomāju aiziet iepirkt trūkstošās sastāvdaļas vakariņām, kuras pasniegšu saviem strādājošajiem mājiniekiem. Mans ceļš sākās ar prieku un laimi sejā, kad ieraudzīju priekšā divus superduper haskijus. Tapu vēl priecīgāka, redzot, ka viņi iet tikpat "smuki" kā Vulfijs, varbūt pat vēl "smukāk". Gāju tālāk un sapratu, ka esmu pieļāvusi lielu kļūdu apģērba ziņā, jo ir neeeenormāls vējš, un drīz vien man sāka sāpēt auss. Protams, to, ka varu uzvilkt savu kapučjakas kapuci, es iedomājos tikai pēc tam. Un tomēr kaut kā, vairāk vai mazāk ar vēja palīdzību, nonācu līdz savam mērķim. Nopirku malto gaļu (šodien laikam pirmo reizi mūžā taisīšu maltās gaļas mērci..ā, un šis sasaucas ar manu iepriekšējo rakstu - izmēģināšu kaut ko jaunu), gaļu pēc īpaša daža laba pasūtījuma, gurķi, krējumu, nevarēju sevi nepalutināt ar pamelo, un vēl 2 Twistus paķēru (nu, nevar neņemt, ja ir atlaide!), jā, un vēl auzu pārslas (taisīšu saldo, kuru arī nekad neesmu taisījusi, žēl gan, ka pati nevarēšu nemaz pagaršot :D). Ejot pa veikalu, pretī man nāca puisis ar platu smaidu sejā (nepazīstams), ātri vien sapratu, kas viņam par tautību, tādēļ smaids mani nemaz neizbrīnīja (nezinu, kas tas viņiem par dīvaino, neizskaidrojamo klikšķi uz mani). Pie kases nobēru savu bleķa naudiņu, par ko kasiere knapi turējās, lai neaizrādītu (bet, nu, ko es varu darīt, ka mana virtuves aitiņa nav tik moderna un nespēj bleķa naudu pārvērst papīrā..un galu galā būtu priecājusies, ka es neiedevu viņai to čupu ar santīmniekiem, kas man arī bija līdzi). Atpakaļceļā jau gāja labāk, jo šoreiz biju tik gudra un uzreiz uzliku kapuci..beeeet ejot pa privātmāju ieliņu, apstājos vienā vietā, lai garāmbraucošā mašīna mani neapšļaksta, un kā jūs domājat, neapšļakstīja? Protams, ka apšļakstīja, ja man būtu X5, es arī varbūt ar vēsu prātu apšļakstītu kājāmgājējus, kaut gan...diezvai. Bet labi, ka vismaz ne no galva līdz kājām, bet tikai no ceļgala līdz pēdām. :D Un atnākot mājās, mani, protams, sagaida patīkams pārsteigums - Vulfijs apēdis maizes galiņu, neaizmirstot iepakojumu saplēst supermazās daļiņās + apēdis manu kakao, vienkārši malacītis. :@

Pozitīvais - esmu nostaigājusi 3,74 km neplānoti, par to varu ieēst tagad ceptos kartupelīšus :D

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru